Lielu atsaucību socmedijos guvusī deputāta Aleksandra Kiršteina runa 2022. gada 15. decembrī kārtējā Saeimas sēdē, debatēs aicinot noraidīt kārtējo mēģinājumu virzīt Civilās savienības likumprojektu (CSL).
Godājamais priekšsēdētāj! Deputāti! Dāmas un kungi! Visi 70 genderi un visi pārējie! Apsveicu jūs, ka trīs mēnešu laikā mēs ceturto reizi esam atgriezušies pie šī likumprojekta.
Mēs šeit četras reizes nespriežam, kā varbūt māmiņām iedot atvaļinājumu līdz pieciem gadiem, lai viņas izaudzina trīs bērnus, kā palielināt pabalstus. Jo, saprotu, galvenā nelaime ir tā, ka latviešu tauta vēl nav izmirusi, neskatoties uz šo dzimtes ideoloģiju. Kā teica Grēta Tūnberga, ir divi ļaunumi — lielais bērnu skaits un kapitālisms, kas sagrauj planētu. Un mēs jau esam daudzreiz teikuši, ka mums būšot bezizmešu ekonomika. Nu, jūs zināt, ka bezizmešu ekonomika ir kapos. Tātad ir jācīnās, tiek tērēti milzīgi līdzekļi šo jautājumu apspriešanā.
Kā jau es teicu, ceturto reizi mēs atgriežamies un tērējam laiku ar jautājumu, kur skaidri zinām, ka šajā Saeimā tam nebūs vairākuma un nebūs vairākuma viena iemesla dēļ — tāpēc ka pēdējās vēlēšanās gandrīz divas trešdaļas vēlētāju... gandrīz, jo tad būtu nevis 36, kas atbalsta, bet, teiksim, 34... Nu, divas balsis tur ir pāri. Tāpēc divas trešdaļas ar kājas spērienu izvadīja divas partijas no Saeimas — tātad Attīstībai/Par! un Konservatīvos —, kuri kultivē šo nāves ideoloģiju.
Tiem deputātiem, kas ir ievēlēti, es nedaudz pastāstīšu par krāpniecību, kas šeit notiek. Bija darba grupa. Skaidrs, ka mēs aizstāvam visu cilvēku tiesības, un neviens neapstrīd, ka katrs, ja viņš grib, var nogriezt sev kāju, viņš var pateikt, ka ir cita dzimuma cilvēks, ja viņš ir pieaudzis, un mainīt dzimumu uz priekšu un atpakaļ. Tagad medicīna ir pietiekami attīstīta. Viņam var būt 100 partneri, viņam var būt 800 partneri. Es paskatījos ASV statistiku, tur vidējam homoseksuālistam ir vairāki simti partneru. Mēs varam teikt, ka tās ir dažādas ģimenes un tā tālāk... un šiem cilvēkiem ir tiesības. Bet, lūdzu, nejauksim jēdzienus — tās nav ģimenes, jo ģimenē visi ir radinieki, bet Civillikumā ir teikts, ka radniecību var iegūt tikai trīs veidos: laulībā, adopcijā un asinsradniecībā, nu, piedzimstot... tātad brāļi un māsas, bērni un vecāki.
Kā šo lietu apiet? Paldies deputātei Simanovskai, kura pagājušajā kārtējā apspriešanā pie šīs tēmas pateica, ka visā Eiropā un civilizētās valstīs ir laulības, ir vajadzīgas laulības. Ja mēs pieņemam šo likumu par laulībām, tad nav nekādas problēmas, tad tā ir ģimene, jo Civillikumā taču teikts, ka laulību rezultātā mēs nonākam pie radniecības — visi radi, var adoptēt bērnus un tā tālāk.
Bet, ja nopietni, kāpēc nepieņēma iepriekšējo likumprojektu? Pie Tieslietu ministrijas bija izveidota darba grupa un tur tika panākta vienošanās, ka visi cilvēki, kas dzīvo kopējā mājsaimniecībā vai kopējā saimē (tie var būt ne tikai homoseksuālisti, tie var būt, teiksim, divi pensionāri, kuri varbūt ekonomisku apstākļu dēļ... tie var būt divi studenti, kuriem ir lētāk īrēt dzīvokli, tie var būt divi vientuļi cilvēki — neatkarīgi no dzimuma un neatkarīgi no seksuālās orientācijas, kuriem nav citu radinieku), tiek reģistrēti ar šo likumprojektu kā kopējā mājsaimniecībā dzīvojošie, un tad viņi var iet kārtot mantojuma lietas, viņiem nav problēmas, teiksim, slimnīcu apmeklēt, viņiem nav jāiet pie jurista, lai gan Civillikums arī tā neaizliedz, nu, bet ir sarežģīti varbūt katrreiz iet kaut kādas pilnvaras dabūt. Es pilnībā piekrītu. Un tad pēkšņi, kad darba grupa bija panākusi vienošanos ar reliģisko konfesiju vadītājiem, ka neviens neiebilst pret šādu likumprojektu, izsprāga biedrs Bordāns ar savu likumprojektu, ko neviens nebija redzējis, un iesniedza — nē, būs tikai homoseksuālisti šajā likumprojektā.
Mēs, Nacionālā apvienība, iedevām vairākus priekšlikumus par kopējā mājsaimniecībā dzīvojošo personu aizsardzību. Atbildīgā komisija ļoti rūpīgi izsvītroja visu, kas neattiecas uz homoseksuālistiem, izsvītroja visus pensionārus (es pats iesniedzu šādu likumprojektu...) un pārējo. Tātad šeit ir tā viltība, ka, ja pieņem likumu, kurā ir tikai homoseksuālisti, pēc trim dienām uzreiz būs Satversmes tiesā iesniegums. Partneri. Pagaidiet, vieni partneri var laulāties, bet otri partneri — nevar. Tā ir Francijā, tā ir citās zemēs noticis, un visos gadījumos konstitucionālās tiesas ir pieņēmušas lēmumu, ka ir jābūt nākamajam solim, ir jābūt laulībām. Tāds ir mērķis.
Vajag nākt un godīgi pateikt, Briškena kungs! Un nevajag šeit melot, jums nevajag nekādu partnerības likumu, jums vajag laulības, vai ne? Pretējā gadījumā mēs būtu pieņēmuši šo likumu.
Kā to panākt? Saprotu, ka Latvijā vēl joprojām ir daudz — 1,89 miljoni — iedzīvotāju. Un šī nāves ideoloģija nav pietiekami kultivēta. Tur ir dažādi iemesli. Man ļoti patīk Oksfordas vārdnīca, es paskatījos... Salīdziniet, paņemiet Oksfordas vārdnīcas jauno izdevumu vai ieejiet internetā. Es latviski pēc atmiņas nocitēšu. Tur ir izmainīts... tur ir uzrakstīts, ka sieviete ir cilvēciska būtne, kas jūtas kā sieviete, kaut dzimšanas brīdī viņas dzimums ir bijis atšķirīgs; vīrietis ir būtne, kas jūtas kā vīrietis, kaut viņa dzimums dzimšanas brīdī ir bijis atšķirīgs.
Tātad pirmais ir sajaukt jēdzienus. Kas ir sieva? Sieva ir vīrietis ar bārdu. Kāds no jums iebilst? Dažās valstīs par to ir ieviesti kriminālsodi, ja jūs apstrīdēsiet, ka sieva nevar būt vīrietis ar bārdu. Tātad ģimene... šeit tiek kultivēta ideja par visu veidu ģimenēm.
Nu paldies dievam, ka prezidents... Zatlers pateica, ka vēl Latvijā nav tāda diktatūra, ka Satversmes tiesa izdod likumus. Satversmes tiesa var novērtēt esošos likumus, kurus izdod Saeima, bet Satversmes tiesa nevar pateikt, ka jāpieņem likums par visu veidu ģimenēm. Patīk vai nepatīk, pagaidām ir tikai divu veidu ģimenes, jo tā tradicionālā ir vīrietis un sieviete vai — kā dažās islāma valstīs — vīrietis ar četrām sievām... Var būt pilna un nepilna ģimene, un nav citu ģimeņu. Nejauksim jēdzienus!
Ļoti laba rakstniece un pētniece Lipša — mūsu visu cieņu! — ir sarakstījusi grāmatu, ko es iesaku izlasīt katram Saeimas deputātam. Pagājušajā gadā iznāca Kaspara Aleksandra Irbes Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949 (Rīga: izdevniecība Ascendum). Tas ir fantastisks pētījums par Jūrmalas un Rīgas homoseksuālistu dzīvi. Tā grāmata ir interesanta, tur nav nekā nosodoša. Tur jūs uzzināsiet, ka vidēji katram homoseksuālistam nedēļā ir vismaz 10 partneri. Un viņa dzīves laikā to ir no, teiksim, dažiem simtiem (jeb, kā amerikāņi saka, no 500 līdz 800 vīriešiem) līdz vairākiem tūkstošiem.
Par kādām ģimenēm mēs runājam? Par visām ģimenēm vai tikai par dažām? Protams, ir izņēmumi — pieci seši izņēmumi varbūt...
Es aicinu: cienījamie kolēģi, kas gribat šādu likumu, esiet godīgi, pārstrādājiet...! Esiet par visu kopējā mājsaimniecībā vai kopējā saimē, vai kopējā dzīvoklī (kā nu jums patīk) dzīvojošu personu aizsardzību, un visi Saeimā nobalsos, un jums būs visas tiesības, bet nelieniet šeit un nešmugulējiet ar šādiem te blēdīgiem gājieniem, ka jūs negribat laulību!
Nejauksim jēdzienus! Es domāju, ka Latvija nebūs (vismaz šīs Saeimas laikā) tāda zeme, kur nepilngadīgiem bērniem atļaus mainīt dzimumu; kur stāstīs, ka vīrs ir kleitā un sieva — ar bārdu... un tā tālāk. Mums nav jāmērkaķojas visiem pakaļ.
Latvijas valsts ideoloģija ir pastāvēšana nākamajā tūkstošgadē. Dzimstība mums ir maza, mums ir jārūpējas par tradicionālām ģimenēm. Mums ir jādomā, kā palīdzēt sievietēm. Varbūt viņām tiešām ir piecus gadus jāsēž mājās un jāaudzina bērni? Mums ir jāpalīdz... un jāpalielina nauda, nevis jātērē nepārtraukti...
Ceturto reizi, piekto... es nezinu, vai divdesmit piekto reizi mēs atkal atgriezīsimies pie šī likumprojekta. Nav nekādas jēgas visam šitam.
Aicinu noraidīt.
Paldies.
Runas teksts iegūts no Saeimas sēžu stenogrammu lapas.